erinaceus
(Latina)
Etimologie
Probabil de origine greacă. Confer ēricius.
Pronunție
- AFI: /eː.riˈnaː.keu̯s/
Substantiv
| Declinarea substantivului ērinaceus | ||
| m. | Singular | Plural |
| Nominativ | ērinaceus | ērinaceī |
| Genitiv | ērinaceī | ērinaceōrum |
| Dativ | ērinaceō | ērinaceīs |
| Acuzativ | ērinaceum | ērinaceōs |
| Ablativ | ērinaceō | ērinaceīs |
| Vocativ | ērinacee | ērinaceī |