struthiocamelus
latină
(Latina)
Etimologie
Din greacă antică στρουθιοκάμηλος (strouthiokámēlos) < compus din στρουθόs (strouthós, "vrabie") + κάμηλος (kámēlos, "cămilă").
Pronunție
- AFI: /struː.tʰi.o.ka'meː.lus/
Substantiv
| Declinarea substantivului strūthiocamēlus | ||
| m. | Singular | Plural |
| Nominativ | strūthiocamēlus | strūthiocamēlī |
| Genitiv | strūthiocamēlī | strūthiocamēlōrum |
| Dativ | strūthiocamēlō | strūthiocamēlīs |
| Acuzativ | strūthiocamēlum | strūthiocamēlōs |
| Ablativ | strūthiocamēlō | strūthiocamēlīs |
| Vocativ | strūthiocamēle | strūthiocamēlī |